Kūtsmēslus, neskatoties uz tā “aromātisko” slavu, var saukt par galveno organisko mēslojumu. Tajā iekļauts barības vielu saraksts, kas īpaši nepieciešams augiem.
Kūtsmēslu sastāvs
Pirmo svaigumu kūtsmēslu tonna ir tikai īsts mikroelementu kokteilis, starp kuriem ir 5 kilogrami kālija, 4, 4 kilogrami slāpekļa, 2 kilogrami fosfora un 4 kilogrami kalcija. Protams, tālu no visām vielām, kas atrodamas kūtsmēslos, viegli nokļūst augā. Pirmkārt, kūtsmēsli ir potaša un slāpekļa uztura avoti. Šī īpašība jāņem vērā, papildmēslojot augsni ar citiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem: augsnes pārdozēšana ar slāpekli ir saistīta ar šī mikroelementa uzkrāšanos dārzeņos un zaļumos, kas noved pie dārzeņu nitrēšanas.
Nitrāti ir tiešs slāpekļa avots, kas ir ļoti svarīgi aktīvai augu augšanai. Lielākā daļa no tām ir jaunos augos. Laika apstākļi un augsnes kvalitāte ir galvenie faktori, kas nosaka dažādu kultūru augu vajadzību pēc nitrātiem. Piemēram, nitrātu daudzums dārzeņos un augļos, kas audzēti karstā un sausā vasarā, ir mazāks nekā to līdzīgajos augos, kas audzēti lietainā mākoņainā laikā.
Uzmanību Nitrāti
Katram augam ir savdabīga vāja vieta, kur nitrātu daudzums vienmēr būs maksimālais. Šis ir kāpostu celms, melones, kartupeļu un bietes miza, kāposti zaļumiem. Visvairāk nitrātu saturošos augļus zinātnieki sauc par bietēm, redīsiem, salātiem un spinātiem. Skalas otrā pusē ir tomāti, baklažāni, pipari un ķiploki, kas nesatur nitrātus.
Nitrāti cilvēka ķermenī pārvēršas par nitrozoamīniem un nitrītiem, kas uzkrājas orgānos un audos un spēj radīt zināmu kaitējumu veselībai. Tāpēc kūtsmēslus izmanto kā mēslojumu, ievērojot vairākus noteikumus.
